martes, 9 de febrero de 2016

IMANTS ZIEDONIS [18.104] Poeta de Letonia


Imants Ziedonis 

(3 mayo 1933 - 27 febrero 2013) Fue un poeta letón que saltó a la fama durante la ocupación soviética de Letonia. Es uno de los más importantes poetas letones de las últimas décadas, figura especialmente influyente durante la ocupación soviética. 

Bibliografía

Poesía 

Žemės smilts SAPNU ONU. R .: LVI (1961)
Dinamīts SIRDS. R .: LVI (1963)
Motocikls. R .: Liesma (1965)
Es ieeju Sevi. R .: Liesma (1968)
Epifānijas / Pirmā Gramata. R .: Liesma (1971)
Kā svece grados. R .: Liesma (1971)
Epifānijas / Otra Gramata. R .: Liesma (1974)
Caurvējš. R.: Liesma (1975)
POEMA par pienu. R .: Liesma (1977)
Epifānijas / Pirmā Gramata otrā ONU. R .: Liesma (1978)
Hombre labvēlīgā Tumsa. R .: Liesma (1979)
"Cuidadosamente I Lea el Humo: Selected Poems" (textos paralelos en ruso y en Inglés), Moscú: Editorial Progreso (1980)
Re, ka. R .: Liesma (1981)
Viddivvārpa gramos / POEMA. "El maíz", kopā ar L. Damianu. R .: Liesma (1982)
Flores de hielo. Traducido por Barry Callahan. ediciones del exilio, Ltd. 1987.
Uzbrukums Taureņu. R .: Liesma (1988)
Viegli. R .: nams Preses (1993)
Mirkļi. Foreles. R .: Teatra Anekdotes (1993)
Epifānijas / Trešā Gramata. R .: nams Preses (1994)
Sentimientos Cela. R .: Nordik (2000)
Trioletas. R .: Pētergailis (2003)

Cuentos populares y de los niños 

Pasakas Krāsainās. R .: Liesma (1973)
Pasaka lacu. R .: Liesma (1976)
Blēņas pasakas ONU. R .: Liesma (1980)
Kas - tas ir? Kolhozs R .: Liesma (1984)
Sākamgrāmata. R .: Liesma (1985)
Bizi par pasaka. R .: Jumava (1997)

Otros Escritos 

Dzejnieka dienasgrāmata. R .: Liesma (1965)
Pa Putu celu. R .: Liesma (1967)
Kurzemīte: 1. Gramata. R .: Liesma (1970)
Karote Perpendikulārā co-athored con Vitaly Korotiču. R .: Liesma (1972)
Kurzemīte. Gramata otrā. R .: Liesma (1974)
Garainis, kas veicina vārīšanos. Raksti, runas, studijas. R .: Liesma (1976)
Tik ONU AT. R .: Liesma (1985)
Temperamentos Mūžības. R .: Liesma (1991)
Tutepatās. R .: Karogs (1992)
Ne tas Kadam jāzina. R .: Pētergailis (2005)



Traduzco a continuación algunos de los poemas que él llamaba “epifanías”, descritos por el propio autor como “pequeños impulsos, chispas, a luz de las cuales algunos de los momentos de nuestra vida aparecen con un relieve inusualmente afilado”, unas epifanías basadas, según su propio testimonio, en el ritmo vivo y positivo de las canciones populares letonas. 

Traducidos por Martín López-Vega





Contempla el mundo con ojos de oro
antes de que lo roben. Otro tesoro
no tenemos.


*


Qué llamada extraña la de la grulla,
como una mujer en la ciénaga.
Este miedo.


*


Estuve allí. Un país
en el que debes dejar tus colores atrás
para entrar desnudo.


*


Los campos de trigo son dorados,
y la luna también.
Sólo yo soy de plata.


*


El sol golpea los tejados
con un ruido tremendo
que no somos capaces de oír.


*


El nerviosismo de mayo
siempre florece
con prisa.


*


Tres veces verde: verde centeno,
verde roble,
verde cuervo en el poste de teléfonos.


*


A quién le importan los nomeolvides
cuando hasta el rábano ha florecido.


*


Nuestro pozo rebosa miel,
y el granero está repleto de anguila ahumada.
Jamás hemos vivido tiempos mejores.


*


La belleza,
explica la anciana profesora,
siempre llega inesperada;
y provoca un pequeño incomodo.







NO POĒMAS PAR PIENU

Svētu rītu ganos dzinu,
Miglu tinu kamolā;
Kā ieraugu svešus ļaudis,
Ar migliņu aplaidos.
                          L.t.dz.


es tev savu dvēseli
atveŗu, mās
tīra mana dvēsele
slēpdamās

es tev savas acis
atdodu, brāl
nelaid viņas saulē
lai neizbāl

karsta mana roka
svešais tē’s
karsta roka – tāpēc
spiediens vēss

sargā priedi miza
sargā bērzu – tāss
baltu baltu dvēselīte
ar migliņu aplaidās.





Kartupeļi zied.
Un bumbuļi apakšā
nekad nav savus ziedus redzējuši.
Vai arī mēs kā kurmji
te nedzīvojam?



*


nav kunga man, ir tikai Pērkons augšā,
tie, varas vīri, tie nav kungi man.
ne viņu kādu es par kungu saukšu,
ne viņu pavēle man kāda skan.


Man Saule kungs! Kungs tas, kas gaismu dod.
kungs tas, kas zaļu uztur manu pļavu.
un, kad es redzu gaismu uzlecot,
to gaismu saucu es par kungu savu.

man gaisma kungs! Tā gaisma, kas visapkārt
no ezeriem un ozoliem, un bitēm.
var tā, kā brāļus muižā mani pakārt
un rīkstē kopā sakapāt ar citiem.

bet man nav bail. Zem egles avots svēts,
svēts - čiekurs galotnē un svēta- aka.
pat naktīs pūce rijā svētki brēc,
un svētā kalnā manu brāli raka,

un balti balta mežābele zied,
mēs visi esam balti – tēvi, mātes,
un manā sievā balti bērni dzied,
lai piedzimst tie - ar kungu nerunāties!

ar kungu ne. Es turu sirdi nost
no viņa vārdiem un no vārtiem viņa,
kā vilkupūka purva tālumos
es esmu brīvs uz līgojoša ciņa.







No hay comentarios:

Publicar un comentario